Satikšanos ievadīja 11. klases skolēna Oļega Čubarova deklamētais dzejolis no dzejoļu krājuma "Strops" par lietu kārtību. Dzejnieks bez ritma kā vālodze bez dziesmas. Ritmizēti, dejojot un plūstoši – tā klausījāmies dzejnieka un atdzejotāja Ivara Šteinberga dzeju.
Sākums aizveda uz pagājušā gadsimta sākumu – veltījums dr. Jirgenam dzejolis "Viesos pie Jirgeniem 1919". Šis veidots kā veltījuma dzejolis arī Anatomikuma muzejam, jo dakteris Jirgens muzejam 1920. gadā uzdāvina 100 bērnu galvaskausu. Šajā muzejā tad arī kādu laiku varēja lasīt Ivara Šteinberga dzejoļus.
Jaunieši uzzināja par valodas plūstamību, par robežu pārkāpšanu literatūrā, pieturzīmju neievērošanu, kā rakstām šobrīd – 21. gadsimtā? Mīļus un sirsnīgus dzejoļus.
Autoram patīk uzstāties. Svarīgi ir, ka dzejoļi ir trīsdimensiju, kas strādā gan uz lapas, gan cilvēkiem – ārēji un iekšēji. Ar šļakstīšanos. Protams, arī konceptuālā dzeja. Neradošā rakstība, pat neuzrakstot nevienu savu vārdu. Citāti. Pašam tie ir stāsti dzejā un dzejoļi stāstos.
Paldies, dzejniek, par aizrautību, par autogrāfu birumu, arī ābolos! Lai laba ābolu raža katram!
